Ļoti daudzām tautām, izmantojot līdzīgus formulējumu, ir tāda gudrība: "Gribi pazaudēt draugu - aizdod viņam naudu." Doma vienkārša - tikko cilvēks kādam ir parādā, tu sāc izjust nepatiku, maigi izsakoties, pret to, kuram cilvēks ir parādā.
Ir daudzi visādi kouči, psihologi utt., kuri gatavo savu saturu sociālos tīklos par to, kā pareizi vajag aizdot naudu draugiem, vai kā atteikties dot naudu utt. Tas viss ir skaisti, līdz brīdim, kad iestājas realitāte un nākas meklēt jurista palīdzību.
Cilvēki, domādami, ka zina otru cilvēku, bieži aizdod naudu, vienkārši mutiski vienojoties par atdošanu - cik ilgā laikā, kādā apmērā utt. Un paļaujas, ka otra puse būs godīga. Šis princips darbojas, ja aizdotas tiek mazas summas - dažu desmitu naudas vienību apmērā. Reti - kad tiek aizdotas lielākas summas. Tas attiecas ne tikai uz draugiem un paziņām, bet arī radiniekiem.
Ir jāņem vērā divas lietas. Pirmā, mēs dzīvojam reālajā pasaulē, nevis internetā, un reālajā pasaulē mēdz būt slimības, krīzes, darba zaudēšana u.c. notikumi, kuri traucē atdot norunāto summu norunātajā laikā. Neatkarīgi no patiesās vēlmes. Otrā - mēs nekad nepazīstam otru cilvēku līdz galam, lai kā mums liktos pretējais. Ir ļoti daudzi cilvēki, kuri neplāno atdot, visu laiku atrunājoties ar visu ko.
Vai tas nozīmē, ka otram cilvēkam nav jāpalīdz? Nē, tas nozīmē, ka palīdzēt vajag, jo cilvēkam ir jāpaliek cilvēkam jebkuros apstākļos, bet ar saprātu. Ir jānoslēdz rakstveida līgums. Tas var aizņemt laiku, bet dod lielāku garantiju, ka aizdoto varēs dabūt atpakaļ. Pretēji mutvārdu norunai, kurai nav pierādījumu.
Tas samazina iespēju parādniekam izvairīties no solītā nepildīšanas, piemēram, solīto 300 EUR kā ikmēneša maksājumu vietā maksāt 10 EUR vai nemaksāt nemaz. Tas samazina radiniekiem, pēc strīda, iespēju publiski apmelot par negribēšanu atdot parādu, jo līgumā ir termiņš konkrēts. Tas samazina iespēju prasīt atdot vairāk kā bija nolīgts plus likumiskie procenti utt. Gadījumu ir daudz. Nemaz nerunājot par krāpnieciskiem gadījumiem, kuri lielākoties visi ir sākušies no mutiskas vienošanās.
Nu un neaizmirsīsim par nodokļiem - tikai pareizi, t.sk., rakstveidā, noslēgts līgums dod iespēju aizdevējam nemaksāt ienākumu nodokli no aizdotās summas pēc 6 mēnešu maksājuma kavējuma.
Rakstveida līgums nav necieņa, apkaunojums vei vēl kaut kas, īpaši radinieku un draugu starpā, bet gan vienkārši, tehniski sakārtotas mantiskās attiecības. Tāpat kā laulību līgums nav apvainojums vai pierādījums mīlestības trūkumam, bet tehniska mantisko jautājumu sakārtošana. Un tikai.
