Ko darīt - ir aizdevums, nav rakstveida līgums?
Sadzīvē lielākajā daļā gadījumu ir tā - parunājām, sarunājām un naudu iedeva. Bez rakstveida vienošanās, bez strikti noteiktiem atdošanas termiņiem vai atrunātu atdošanas kārtību, ja pa daļām atdos aizdevumu. Visbiežāk skaidrā naudā. Abas puses pirmajā mirklī apmierinātas, jo aizdevējs sajūtas labi, ka izdarījis labu darbu, bet parādnieks, ka dabūjis naudu. Viss pamatojums balstās uz tīrām emocijām, nevis prātu.
Un viss. Ar to arī beidzas naudas ceļojuma stāsts, jo visbiežāk aizdevējs savu naudu vairs neredz. Te pat nav runa par likumīgajiem procentiem, tikai par pamatsummu.
Pirmais un galvenais arguments, kas tiek izteikts uz iebildumu, ka varējāt kaut vienkārši uz baltas lapas uzrakstīt datumu, laiku un summu, kad viens otram aizdodat naudu un parakstīties, ir šāds - bet cilvēkam jāuzticas vai tas taču savējais, kāds papīrs? Skan it kā loģiski, bet tad rodas pretjautājums - ja jau jāuzticas vai savējais, kāpēc tagad nedabū tikpat vienkārši naudu atpakaļ no savējā, kuram uzticies? Kur palika uzticība un "savējo būšana"?
Un tad rodas nevajadzīgas diskusijas, kuru dalībnieki ir abās pusēs - vajag aizdot "savējiem", vai nevajag. Vieni pamatojas uz faktu, ka tas ir cilvēcīgi, otri pamatojas uz daudzu tautu gudrībām, kuras māca - ja gribi zaudēt draugu, aizdod viņam naudu. Un tā līdz bezgalībai. Atkārtoju - viss balstās uz emocijām, nevis saprātu.
Atbilde visām šīm situācijām ir viena un nemainīga - cilvēkam ir jābūt cilvēkam ikvienā situācijā, bet naudas lietas mīl kārtību, tāpēc vienmēr ir jānoslēdz rakstveida līgums. Tas dod mieru un garantiju abām pusēm - ir skaidra summa, ir pienākums atdot un tiesības saņemt atpakaļ. Kaut kas nenotiek kā vajag - izmainījās cilvēka attieksme vai kāda liksta piemeklēja, tad jautājumu risina uz konkrēta pamata - uz līguma pamata.
Galvenā funkcija, kuru pilda rakstveida aizdevuma līgums - pierādījuma funkcija aizdevumam! Mutiski vienojoties un aizdodot skaidrā naudā, pierādījumu nav. Ir tikai viena vārdi pret otra vārdiem.
Par to ir vērts aizdomāties pirms aizdošanas. Un vērsties pie jurista ar lūgumu sagatavot konkrētu līgumu konkrētai situācijai.
Ja nav rakstveida līgums, un parādnieks negrasās atdot vai ir tikai "tukši" solījumi no parādnieka puses, ir jāvēršas pie jurista pēc palīdzības, kurš izvērtēs katru konkrēto situāciju, lai atrastu risinājumu parāda piedziņai. Katrs gadījums ir individuāls un tas prasa individuālu pieeju lietai.
