Kāpēc svarīgi deklarāciju VID iesniegt laikā?

   Saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām", gan fiziskajām personām, gan juridiskajām personām ir dažādi gadījumi, kad Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir jāiesniedz deklarācijas. Ir nodokļu deklarācijas nodokļu maksātājiem un ir informatīvās deklarācijas, kas attiecas uz visiem, atkarībā no darījuma. Tie ir gan nodokļu maksātāja pārskati (ne nodokļu deklarācija), gan paziņojumi, kas jāiesniedz VID, gan cita normatīvajos aktos paredzēta informācija, kas var arī neradīt pienākumu maksāt nodokli vai saņemt nodokļu atmaksu no valsts budžeta. Piemēram, saimnieciskās darbības veicēja (pašnodarbinātā) paziņojums par ceturksnī izlietotajām kvītīm, deklarācija par kapitāla pieaugumu no darījuma un samaksājamo nodokli utt. Katram gadījuma sava deklarācija, ko tautā bieži vienkārši sauc par "atskaiti", kas jāiesniedz VID.

   Informatīvo deklarāciju iesniedz VID, izmantojot VID uzturēto Elektroniskās deklarēšanās sistēmu (EDS).

   Katrai šādai informatīvajai deklarācijai ir savi noteiktie iesniegšanas termiņi. Piemēram, saimnieciskās darbības veicēji iesniedz deklarācijas reizi ceturksnī  - beidzoties kārtējam ceturksnim līdz sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam. Deklarāciju par ienākumu no kapitāla pieauguma iesniedz, vadoties no ienākuma apmēra - ja ienākums vairāk kā 1000 euro ceturksnī - līdz ceturksnims sekojošā mēneša 15.datumam, bet, ja mazāks par 1000 euro ceturksnī - vienu reizi gadā līdz sekojošā gada 15.janvārim, ja ir Latvijas Republikas pilsonis. Citas valsts pilsonis, neatkarīgi no ienākuma apmēra, līdz darījumam sekojošā mēneša 15.datumam utt.  Katrā gadījumā, atkarībā no deklarācijas veida,  ir jānoskaidro deklarācijas iesniegšanas termiņš. 

   Kāpēc šis termiņš ir svarīgs? Ne tikai tāpēc, ka būtu jāievēro valstī spēkā esošie normatīvie akti, bet arī tāpēc, ka deklarācijas iesniedzēja maciņam tas ir krietni draudzīgāk, nervu sistēmai mierīgāk. Saskaņā ar šo pašu likumu "Par nodokļiem un nodevām", par informatīvās deklarācijas neiesniegšanu ir sods, kas tiek aprēķināts naudas izteiksmē. Un katram sodam ir arī nokavējuma procenti. Ņemot vērā, ka VID neatgādinās uzreiz, ka kaut ko neesat iesniedzis un samaksājis, kopā var sanākt paliela summa. 

     Vai vienmēr uzreiz ir sods par neiesniegšanu? Nē, var būt arī brīdinājums, jo ne jau vienmēr cilvēki apzināti neiesniedz, citreiz vienkārši kaut ko pārprot vai nesaprot utt. 

     Soda apmēri ir noteikti likuma "Par nodokļiem un nodevām" 142.pantā, un tie ir atkarīgi no deklarācijas veida un tā, cik dienas ir kavēts maksājums - sods tiek piemērots, ja deklarācijas iesniegšanas termiņš ir kavēts ilgāk par divām dienām vai jau ir bijuši kavējumi. Sods var būt gan no trim līdz trīsdesmit soda vienībām, gan līdz pat simt soda vienībām fiziskajai personai vai tūkstoš četrsim divdesmit vienībām juridiskajai personai. Te jāatgādina, ka soda vienība nav viens euro, bet gan pieci euro, saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 16.panta otro daļu. Tālāk ir reizināšanas darbības. 

     Vienkāršāk ir noskaidrot, kas jāiesniedz un kad jāiesniedz. Un jāsamaksā, protams, ja jāmaksā nodoklis, saskaņā ar iesniegto deklarāciju.