Satversmes 104.pants nosaka, ka "ikvienam ir tiesības likumā paredzētajā veidā vērsties valsts un pašvaldību iestādēs ar iesniegumiem un saņemt atbildi pēc būtības".
Likums, kurš nosaka veidu, kā vērsties ar iesniegumu pie valsts un pašvaldību iestādēm, ir "Iesniegumu likums". Arī šī likuma 5.panta trešā daļa nosaka, ka iestāde sniedz atbildi pēc būtības.
Šis vārdu savienojums "pēc būtības" ir tas, kurš bieži liek iesniegumu iesniedzējiem sūdzēties, ka atbilde nav tāda - laba, pēc būtības. Citi to formulē kā "vienkāršu atrakstīšanos".
Un te ir jānošķir divas lietas:
1) iesnieguma iesniedzēja iedoma, vēlme, ko iestādei ir jāatbild
un
2) iestādes atbilde, kura ir/nav atbilde pēc būtības.
Ne vienmēr šīs divas lietas sakrīt, jo katrs skatās uz jautājumu no sava skatu punkta un sapratnes.
Kas jāsaprot ar vārdu savienojumu "pēc būtības"? Ar to jāsaprot atbilde, no kuras var skaidri redzēt, noprast, ka iestāde ir iedziļinājusies iesnieguma saturā un sniegusi atbildi, kura satur argumentētu un pamatotu iestādes viedokli.
Vai iestādes viedoklim vienmēr ir jāsakrīt ar iesnieguma iesniedzēja viedokli? Nē! Un šāda nesakritība nenozīmē, ka atbilde nav sniegta pēc būtības. Katrā gadījumā ir jāvērtē atsevišķi - ir atbilde pēc būtības, vai nav.
Bet, lai saņemtu iestādes atbildi pēc būtības, ir svarīgas trīs lietas:
1) skaidri sagatavots iesnieguma saturs valsts valodā;
2) pareizi noformēts iesniegums;
3) parakstīts iesniegums.
Tā kā daudz ir atkarīgs arī no paša iesniedzēja sagatavotā iesnieguma. Ja pašam ir grūtības sagatavot atbilstošu iesniegumu, labāk prasīt palīdzību speciālistam.
